labi, man tas kaut kur ir jāizliek :D klases biedrs pastāstīja šādas tādas lietas par klases biedreni I, un es vairs nevaru normāli uzvesties, jo rēka nāk. tā tēma man un (*) tagad ir ļoti diskutējama un apspriežama. un tik smieklīgi, ak ak :D
vēl es šodien biju īsta Pata, jo vienkārši sāku raudāt par īsti nezinu ko. sporta skolotāja iedeva atslēgas no vienas telpiņas un es tur gāju nomierināties. kad aizgāju atpakaļ, bija mazliet kautrīgi un smiekli par sevi, bet es neko nevarēju padarīt.
pēc sporta bija krievu valoda un pēdējās 5 stundas minūtēs skolotāja man neļāva ēst un es viņai piedraudēju ar raudāšanu, bet viņu tas nekratīja. tad nu piestūmu vaigus ar salātiem un noliku trauciņu malā.
uz Cēsi stopēju. no Cēsīm stopēju. stāvēju ceļamlā 15 min, pirms manis nostājās kaut kādi lohi, es ļoti dusmojos un lādējos pie sevis. apstājās viens vīrietis, teica, ka var līdz Valmierai aizvest un atpakaļceļam biļeti nopirkt, j viņam redz griboties parunāties..bet nu aizveda līdz mājas pagriezienam un viss sanāca labi.
un man 6dien bija dīvaini pamosties vienai, pavisam. un spīdēja saule istabā, un es neatceros, kad tā pēdējo reizi ir bijis. vēl 6diena bija laba ar to, ka veicu Supermeņa cienīgus trikus, lecot ārā pa kaimiņa balkonu mazā reibumā un ķerot viņa kaķi, kamēr viņš gulēja saritinājies gultā un nebija pamodināms. paslēpu pudeles skapītī, savācu popkorna paliekas no grīdas, bet tagad sāku domāt, vai bļodu savācu :D uzrakstīju zīmīti ar saviem varoņdarbiem, ieliku viņam padusē, uzliku vēl modinātāju, bet viņš ne pamodās, ne zīmīti atrada, bet to paspēja izdarīt viņa mamma..
un es esmu nesekmīga matemātikā.. :D kas gan nav ļoti smieklīgi, bet ir jaunums man, jo es NEKAD nekur neesmu bijusi nesekmīga. 4dienas vakaru pavadīšu konsultācijās, mmm