07 Augusts 2010 @ 14:58
tas bija briesmīgi  
sākšu ar briesmīgāko notikumu pēdējo mēnešu laikā. tas notika vakardien naktī. biju noskatījusies filmu par Haroldu un Kumāru pa tv3, sagribējusi hamburgerus un jau gandrīz iemigusi. apkārt lidinājās ods un visu laiku likās, ka viņš kaut kur kož, bet tā ir gandrīz katru otro nakti, tāpēc man vienalga. guļu, kaut kādi dīvaini sapņi rādās filmas iespaidā un liekas, ka kāds ausi čakarētu. biju pusnomodā, pussnaudā, kad sapratu, ka ausi man tiešām čakarē un lēnām iestājās panika. nakts tumsā piecēlos sēdus un sapratu, ka kāds ir manā ausī, manā galvā. tas kāds sīca un lidināja savus netiklo ķermenīti pa manu auss iekšu! no sākuma situ pa ausi, bet tas, protams, neko nelīdzēja. mamma mierīgi šņāca un nelikās ne zinis. manas acis satraukumā gan jau bija 2x lielākas nekā parasti. pamodināju mammu un savā panikā teicu viņai, ka man ausī ir ods, bet viņa neticēja. pa galvu vandījās domas par to, kā tad ir pareizi jārīkojas, ja ausī ir iekļuvis kāds kukainis. skrēju skalināt ausi ar ūdeni, beigās arī ar ausu kociņu un vēl visādies. sajūtas bija briesmīgas, jo parasti pa manu galvu lidinās tikai iedomas, nevis īsti odi. tā arī neesmu sapratusi, vai oda līķis ir manā galvā, vai arī tas mistiski izlidoja ārā kādā brīdī. vakarnakts gulētiešana bija vissatraucošākā manā mūžā.
vakardienas labais notikums ir tas, ka man nu ir garumzīmes ^_^ bet sliktais tas, ka man nojājās telefons un ne es varu kādam pazvanīt, ne man var pazvanīt, un nē, man nav beidzies kartes derīguma termiņš.
par 3dienu-5dienu ar savu lielisko Edžu mazlietiņ vēlāk :>
 
 
noskaņojums: calm
skan: IndyGo - Ūdenstorņos dzeltenos