šodien gulta bija īpaši nežēlīga - tik silta un mīksta likās, šausmas. tagad sēžu te, uz sava neērtā krēsla, pārklājos ar zosādu (ha, domāji jau, ka ar pelējumu?) un necenšos sevi vedināt uz domrakstīgu noskaņojumu, ko man tieši vajag. man ir iekšējs konflikts, ko man darīt? :D droši vien, ka aizvērties un sākt rakstīt
vispār baigi stulba sajūta - man pat acis negrib neko darīt saistībā ar mācīšanos. visu laiku skatos uz lietām sev uz galda. galvenais, ka ir kur piesiet aci. smieklīgi skan - piesiet aci. vispār, ja es tā rakstu domrakstā, tad man jāliek tas savienojums pēdiņās? vai arī skolotāja tiešām domās, ka es visur kur sienu klāt savas neskaitāmās acis? re re, arī smadzenes negrib mācīties un labāk grib uzdot miljons jautājumu, uz kuriem tieši tagad man tāpat neviens neatbildēs

it kā labi, ka vakar aizmirsu nodot Sanitas domrakstu, bet no otras puses..man vairs nav ko rakstīt! 'Straumēnus' es tā arī neizlasīju un viņa labo domrakstu no neta jau ir pārrakstījusi. damn! jācer, ka vēl kādam bija tāds pats :D
es tiešām varētu darīt jebko, tikai ne īsti vajadzīgo. mierīgi varētu iet un tīrīt virtuvē logu, jo tā jau normāli cilvēki dara - ceļas pirms pieciem, lai tīrītu logus. tad ir tā īpašā logu tīrīšanas un spodrības aura, aha, aha
upd: tagad bailīgi pārrakstīt kādu citu domrakstu, jo liekas, ka kādam tāds jau būtu varējis būt. labi vismaz, ka mēs esam tikai 8, nevis 30

esmu izdarījusi tā, ka visi darbi ir izdarīti līdz pusei, bet lai pabeigtu, man nav laika
izskatās, ka braukšu uz skolu ar taksi.. atā, 4Ls
varbūt vienkārši kavēšu dažas stundas

Renārs šodien mani kārdināja ar alu, tā pamatīgi kārdināja. apsolījos sev nedzert līdz 5dienai un pagaidām turos labi. teicu, ka atriebšos un atriebjos arī - skan hc tuc tuc ar galīgiem basiem

[21:16:21] pūcīte: bļe jau pāri 9iem
[21:16:28] maniaks: jā
[21:16:35] maniaks: tā tik ir maucība!
[21:17:14] pūcīte: TOTĀLA!!

urbjos cauri ģeometrijas grāmatai.

[21:24:58] pūcīte: man no lūpas iekšiņas lobās āda :D
tas ir normāli ?

turpinu urbties
šodien ar Gloriju sasmīdinājām matemātikas skolotāju, kurai nebija garīgais. uz mani vienkārši nevar dusmoties, viņai rēku rauj, kad es kaut ko runāju. teksts tāds "mēs iesim ciemos pie jums..uz kapiem" :D un kaut ko vēl melnhumorīgu teicu par bēru vainagiem. jāa
turpinu darīties
miegs sāk baigi uzmākties
dažbrīd sareibst galva un liekas, ka atslēgšos :D

meklējot zīmuli, sakārtoju istabu :D zīmuli neatradu. esmu izstaigājusi visas istabas, esmu apskatījusies arī veļasmašīnā un pat skenerī, jo nevar zināt, ko es daru nepietiekoša miega daudzumā + pilnmēnesī. speciāli vāļājos pa grīdu, jo atceros, ka tas manās rokās tad atradās pēdējo reizi. bez panākumiem. iedomājos, ka varbūt esmu viņu iespraudis matos, kā to agrāk mēdzu darīt, bet man mati ir vaļā. gribēšu zināt, kur viņš atradīsies. varu derēt, ka sekos - āaaa, pareizi!!
man ir asinsvadainas acis, mmm.
aiziešu vēl uz balkona paskatīties. ar to bija pārāk patīkami rakstīt, lai es tagad vienkārši aizmirstos. nelikšos mierā!

upd: bļe, zīmulis bija balkonā :D kāda velna pēc - nezinu. aizgāju apskatīties tāpat vien, aiz-man-ir-daudz-ko-darīt un še tev, atradu pilnīgā tumsā, tfu, mēness gaismā