šodien zaudēju savu webcam nevainību :D nu tjipa bija pirmo reizi videocall. tīri smieklīgi un jauki, vienīgi piezīme sev - Pata, nemuļķojies tik DAUDZ. pataupi savu seju sev pašai :D
vajadzētu literatūru darīt, bet es NEGRIBU
miegs arī takā nenāk, bet nu jaa

pamodos un sapratu, ka šodien TĀA negribu iet uz skolu, ka nezinu, kur lai liekas. vienīgā stunda, kuru man būtu žēl neapmeklēt, ir kultūras vēsture un tā ir sestā, pēc tam vēl jāsēž 2,5h līdz jaunsargiem, bet nu TĀA negribās. es nezinu, ko lai dara
nebraukšu uz kori, sēdēšu un skatīšos Metalocalypse

upd: samuldēšana, ka tev ir caureja, vienmēr nostrādā. mammai gan es pateicu, ka es vienkārši negribu iet un neko nevaru padarīt
jāturpina skatīties!

nu ko, ja jau mazliet mainu istabas izskatu, kāpēc gan to pašu nedarīt ar klabi?
varētu izdarīt vēl kaut ko tik pat lietderīgu :D

es sev besīju, es nevaru paraudāt. 2h un 11min filmas, pie kuras man vajadzēja raudāt, bet es izspiedu tikai 2 asaras un tās pašas brīdī, kad čalis no lidmašīnas bija gumijas laivā jūras vidū vētras laikā. BĻE, ES ESMU DUSMĪGA!!! (ka nevaru paraudāt) varētu raudāt par to, ka es nevaru paraudāt, bet ES JAU NEVARU PARAUDĀT! varu derēt, ka rīt skolā sākšu raudāt par kaut kādu pēdējo sūdu