nu ko, nodziedājām tīri labi :) neko nesajaucām un diezgan skanīgi skanēja. man vienīgajai bija svārki, bet tas kopskatu nebojāja, jo stāvu es aizmugurē pa vidu, hell yeah! un vispār mēs izskatījāmies vislabāk no visiem, lai gan man tie krekliņi tāpat besī :D kurpēs notirpa kāju pirksti un, kāpjot nost no skatuves, domāju, lai tik kaut kur nesapinas kājas un es nenoliekos, jo man taču tas tik labi padodas

ārā tāds skumīgi cerīgs laiks, tālumā gaiši mākoņi un saule, bet pārējais apmācies. dīvainā lietus laika gaisma

[21:04:03] x: tu kādu dienu ļoti iepriecināsi kādu jauku un mīļu
[21:04:05] x: kaķi

tā tas būs, tā tas būs ^__^
es nevaru palikt skumja, jo man nav skumjas sarunas. bet man vajag faking izraudāties!