esmu augšā un mana seja visa (izņemot acis un lūpas) ir balta ar maziem ziliem graudiņiem ^__^ to sauc par sejas masku :D un tagad viņa sacietē un es nevaru pakustināt seju un tāda sacietējusi sajūta
man bija kaut kādi wtf sapņi, jo es pamodos no rīta un manī valdīja tā sajūta, bet tad pazvanīja mamma un es sabijos, ka esmu nogulējusi visu pagastu un viss pazuda. sāku atcerēties, ka sapnī tante teica, ka man nav dzīves un tagad drīz būs 18 gadi un man jāiet uz slimnīcu pakaļ izziņai, ka es vispār esmu dzīva un kaut kas tāds
jāiet brokastis taisīt, vēders jau prasa
vispār atklājās, ka man nav īsti naudas, jo tētim netīšām sanāca man pārskaitīt. tas dara šo dienu sūkājošu mazliet. un ārā ir lietains un drūms

'skat ka nesajauc
bērnu stulbības ar laimi
skat ka nesajauc
lētas spuldzītes ar zvaigzni
ja nepatika - patiks
ja patiks - neapniks
kad sakāms tev kas cits
tu paslēpies aiz miķa'

besīga diena. vienīgais prieciņš - savas kājas. putni pat izskatās pēc lidojošiem sūdiņiem. viss slapjš&pē

man uz galda stāv alus un bērzu sulas. čurāt gribas no abiem. kāda bija mana izvēle?

[22:04:52] pūcīte: ().o.()

sivēns ar kājām gaisā no vinnija pūka
vinnija pūka tik smieklīgi skan :D laikam var noprast, ko es izvēlējos..