pamodos 40 min pirms modinātāja, padzēros, iepūtu kakla zāles un centos gulēt tālāk. kakls tāaa sāp, šausmas. īsti jēgas uz kori nav braukt, lai gan mazliet padziedāt jau es varu. visu laiku karsti. un ārā ir gaišs!
gaidu savus pavasara rītus ar saullēktiem, mūziciņu un putnu dziesmām aiz loga.

wtf, manā istabā ienāca bērns. wtfwtf?!
un viņš stāv un skatās uz sienu un staigā pakaļ kaķim.
un tagad viņš skatās man virsū un es izliekos, ka viņu neredzu. un kaķis lien zem galda un izliekas, ka neredz to bērnu. mans kaķis, bļe! man nepatīk sveši, mazi bērni. īstenībā par pazīstamajiem es arī īsti neesmu sajūsma. iekodu sev mēlē
tas bija nenormāli dīvaini un es neko nelietoju :D (ja nu vienīgi kakla pūšamo)
pievērsīsim uzmanību faktam, ka man ir atvērta bikšu priekša (domāju uzvilkt ērtākas bikses, bet tad pārdomāju)..un gara maiciņa.
kas vēl šodien tāds..vēstures skolotāja pačubināja man kaklu. izklausās dīvaini?
vispār 5dien korim kopmēģinājums Cēsīs un es katru reizi, kad riju siekalas jūtos tā, ka man kāds durtu šļirci kaklā. rīt iešu pie ģimenes ārsta (un man viņš ļoti besī)
6os un bungām
šodien tētis aizbrauca prom. laikam pavisam..