viens skatījums un tad - 666!
vispār es negribu skatīties ne uz klaviatūru, ne ekrānu, acis tādas nogurušas jau. literatūra palēnām virzās uz galu, kas ir patīkami, bet tāpat liekas, ka vēl nenormāli daudz jāizdara.
kādu laiciņu sēdēju, lasīju cibiņu pukstus, un tāda sajūta, ka nolīgojos pie katra sirdspuksta, un sanāk tāda kā viegla drebelēšanās. nevar saprast, vai man gļuko vai kā. aizverot acis liekas, ka gar tām kaut kādi melni pleķi peld un no viņiem visādi tēli veidojas. iepriekš, grāmatā ieurbusies, lasīju dzejoļus un, nezinu kapēc, man plīvoja daži mati. no manas elpas tas nevarēja būt, jo aizturēju to, un caurvējš arī tas nebija. jocīga vēja plūsmiņa vai arī gļuki atkal :D galvenais, ka es neko nelietoju
vispār es negribu skatīties ne uz klaviatūru, ne ekrānu, acis tādas nogurušas jau. literatūra palēnām virzās uz galu, kas ir patīkami, bet tāpat liekas, ka vēl nenormāli daudz jāizdara.
kādu laiciņu sēdēju, lasīju cibiņu pukstus, un tāda sajūta, ka nolīgojos pie katra sirdspuksta, un sanāk tāda kā viegla drebelēšanās. nevar saprast, vai man gļuko vai kā. aizverot acis liekas, ka gar tām kaut kādi melni pleķi peld un no viņiem visādi tēli veidojas. iepriekš, grāmatā ieurbusies, lasīju dzejoļus un, nezinu kapēc, man plīvoja daži mati. no manas elpas tas nevarēja būt, jo aizturēju to, un caurvējš arī tas nebija. jocīga vēja plūsmiņa vai arī gļuki atkal :D galvenais, ka es neko nelietoju
skan: Explosions in the Sky - Look into the air
ir doma
