vakar pēc vannas mazliet atlaidos gultā un tad izdomāju, ka nemācīšos, iešu gulēt, bet apziņa, ka jāizdara viss, spiež un grauž, tāpēc te nu es esmu. sākšu darīt lietas dienas produktīvākajā laikā - četros no rīta.

šogad pirmo reizi dzeru kafiju, sagribēju būt mundrāka, savādāk 100 punkti, ka aizmigšu stundā. viņa man liekas tāda dīvaina, bet tas laikam tāpēc, ka man īsti negaršo vai arī man negaršīgi sanāk un es par maz cukura pielieku.
literatūras domrakstam arī kaut kādas domas sakasīju. ja Sanita tēmas pateica pareizi, tad rakstīšu par sievietēm Blaumaņa darbos - par Kristīni, Lieni un Raudupieti (cik aizraujoši)
pēc dažām dienām jānes 'Dievisķā komēdija' atpakaļ uz bibliotēku, bet es pat vēl neesmu pusē. sākumā gan raiti lasījās..

un atkal jau - dienas pirmā puse tīri ok. ar Gloriju izmetām saskābušus sālātus podā izskatījās pēc vēmekļiem vai gaišas caurejas ar gabaliņiem, smirdēja arī un vēl uz poda malas kartupeļa gabaliņš tika, bet tad pēc sporta..
gāju uzrakstīt matemātikā pārbaudes darbu jau otro reizi, jo pagājšreiz sajaucu variācijas ar kombinācijām. likās jau, ka nebūs laika pabeigt, vispār paspēju uzrakstīt tik kādus 6 piemērus, bļe. neko, dusma uzrāva. skolotāja teica, ka ja es uzrakstīšu k/d uz 10, tad neņems vērā p/d. varētu iespītēties un uzrakstīt uz 1, bet tad atkārtotos 10. klases sākums ar melnajiem caurumiem un lidojošajiem akmeņiem.
pulkstens 4. gaidu pie skapīšiem māsiņas, lai uz Jaunsargiem ietu. šīs atnāk, no sākuma pasaka, ka nav šodien, es jau metos skriet vilkt zābakus, lai uz busu paspētu, bet tad ierodas skolotājs un pasaka, ka notiek. nu labi, pabļaustos un neko. metu niknus skatienus uz Justīni, jo neviena cita uz kuru mest tos zibeņus nebij, pārējiem citas darīšanas. pasēdējām dažas minūtes, sarunājām, ka nākam4dien peintbols un VISS. skolotājs redz esot šodien zobu izrāvis un grūti parunāt un tml, ka pārcelsim uz nākamo reizi. nu bļeģarārā, jau kuro reizi tā, ka autobuss aizbrauc bez manis kaut kādu stulbu 5 min dēļ. un tad es sāku raudāt :D man šodiena totāli izbesīja ar visiem besīgajiem sīkumiem un citām huiņām. vienu brīdi es stāvēju STŪRĪ un raudāju. stūrī!! nav normāli.
labi, pohuj, vakariņas

lietas, kas iebojā manu dienu - vakariņās bij izcepta vistiņa. tētis iepriekš tikko ceptu bij ēdis un bij garšīgi un viss tā, BET! es uzlieku sev uz šķīvja 2 vistas stilbiņus un no viņiem tek asinis! watafak..pirms es viņus neaiztiku, viss bija burvīgi. baba stundu cepa. stulbā modificētā pārtika, bļe! moška tiem stilbiem pa nakti smadzenes uzaugs un viņi izbēgs no šķīvja un dosies uz mežu, lai pārlaistu ziemu priedē
6dien mēģis nebūs, bet devour vismaz interesanti pastāstīja lietas, un es neesmu tik skumīga
ziņās rakstīts, ka skolēni, kas mācās uz labi un tā, karoč labinieki..ka viņiem (man?) ir 4x lielāka iespēja nokļūt psihenē kā tiem, kuri mācās viduvēji :D jesjesjes. palāta ar skatu uz bezdibeni vai psihu vistas stilbiņu