jau tieši pusotru stundu (man ir hronometrs) es daru lietas priekš skolas. laikam vēl nedēļu būs jāmokās un tad jau galīgi easy, bet tikmēr es būšu tā izmocīta, ka nevarēšu visu brīvlaiku atkopties (es meloju, laiks ar (*) dara brīnumus (viss, ko viņa saka ir meli))
minūti blenzu un nevarēju saprast, vai man ir 2 iekavas vai nē. lampa kaut kā stulbi spīd uz ekrāna. pagriezīšu. pagriezu.
rīt būs tik smaga diena, vnk jebal. k/d kreivu valodā par kaut kādiem stulbumiem, k/d literatūrā par jaunlatviešiem un tā, rīt arī jāpeld, lai nebūtu n/v par baseinu, tā ka jāiet meklēt peldkostīms, dvielis un pārējās lietas. šodien vēl jāuzraksta publiskā runa, ko arī uz rītu vajag runāt konsultācijās, vēl pēc stundām jāiet sportā lekt pāri āzim, jo tajā dienā, kad visi leca, man bija slikts garīgais un es negribēju sportot. tad vēl mistiski jāpaspēj uzrakstīt angļu valodā vārdiņi un jātulko teksts. un vēl jāparraksta tā eseja vēsture. un vēl tas tests filozofijā. nu bļaa, sākot ar janvāri 100 presītes par katru mājasdarbu, ko nenodošu laikā. un slinkumam pienāks gals, tāpat kā riepai (varbūt)
jāiet vannā laikam