atkal viss ir vienā lielā putrā!
visi visus pazīst, visu visus zin
pc totāli čakarējas un ja viņš nomirs, es raudāšu nedēļu
kāpēc man nav normāli draugi šeit, aptuveni Cēsīs, kas gribētu pārinstalēt man pc par dažiem aliņiem? (man nav 10Ls priekš tā, lai nestu uz salonu)
arrgh..un vēl tik daudz vis kaut kas jāda skolai un tieši uz rītu un aaaaa :@
un man nestrādā rokas un kājas tik harmoniski, lai es varētu bungās vingrinājumu normāli nospēlēt
un stulbā pakaļa man ielika literatūrā n/v..par septembra uzdevumu, bet NU UN :D tagad bļe bojā visu skaisto sekmju izrakstu (izņemot tos dažus 5, kas arī to bojā)
un vēl es šorīt biju pie zobuārstes un tad man bij stress, jo man tomēr bij viens caurums (kā man teica - tādā vietā, kur parasti veciem cilvēkiem ir) un laida šprici un es nevēru vaļā muti, jo tas mani visu mūžu uztrauks laikam (šprices n tā) un jaa..iekavēju kori un 2 stundas, pohuj. sportā sapratu, ka esmu normāli ierūsējusi un ka man vajag pavingrot, bet lai arī cik stulbi tas neizklausītos - man nav laika. es jau tā maz guļu, necelšos jau vēl agrāk, lai pavingrotu, pajāt :D
viss

visu šodienu un vakardienu biju ļoti neizpratnē par mēģinājumu, bet nu noskaidrojās, ka tas ir 12., nevis 17. (kas bija mans pirmais variants par mēģa datumu un kas izrādījās ir 4diena) vai 19. (kas bija otrais variants un kas bija 6diena)
vispār, kad no bungu nodarbības braucu mājās, jutos kā veca tantiņa, kurai asiņo ausis no tā, ka skolotājs par skaļu bij ieslēdzis dziesmu un es negribēju bļaut un cietos līdz nodarbības beigām. man ir paniskas bailes, ka man apniks spēlējamās dziesmas kādreiz, bet es viņas nevarēšu aizmirst un vislaik spēlēšu. un vēl skolotājs pateica, ka es 'zinu, kur lienu' un ka man kaut kāda tur izjūta ir, bet es tagad jūtos mazliet kā zombijs, tāpēc neatceros neko un man laikam iestājās autopilots, kad es darīšu lietas, nesaprotot to būtību un jēgu
man ir tualetes papīrs ar zemenītēm, svētki dibenam

un vēl es gribu paskatīties ekstrasensus, bet tas nozīmē, ka līdz 22iem es nemācos, jo pa reklāmām es snaudīšu gultā, nevis cītīgi zubrīšu visu to, ko nu man tur vajag. un bļee, tas filozofijas mājasdarbs kā nāve velkas līdzi jau cik nedeļas. kad es viņu pabeigšu? (šodien, ja nē, tad man ir psc)
plovs izskatās pēc vēmekļiem un es atkal ēdīšu tik vēlu, bet ēdiens nomierina