šodien galīgi tumša un drūma diena, viss miglains un drēgns, tā vien gribas gulēt un klausīties doom'u, bet varu atļauties tikai otro, jo līdz gulēšanai vēl tālu. labi vismaz, ka vēsturē to eseju uzrakstīju ātrāk, savādāk vispār nekādas gulēšanas nebūtu.
kaut kādi emociju pilna caureja uznākusi, stulbas domas, viss nomāc. varētu jau teikt - ziemas depresija, bet es ārā kaut kā ziemu neredzu, ja nu vienīgi baigo tumsu visu laiku. bimbājiens arī mācas virsū kā elle, gulēt gribas, mācīties nemaz. vēl tik 2 dienas un tad varēs neko nedarīt. kaut ko darīt es arī nemaz nevaru atļauties, jo tēti uz darbu vēl nesūta + visu laiku to noildzina, un man tas riebjas tāpat kā pārējiem, tikai vairāk.