tagad saulīte smuki spīd un galīgi jauki ārā izskatās. rītos jūtos kā tāda smēķētāja, tikai man nav smēķētāja klepus, bet gan klepotāja klepus tagad, kas baigi stulbi. rīt man būs ielokojušies mati, otro dienu sēžu ar 2 bizītēm un izskatos pēc loses, bet vsm mati nepinkājas un ir ērti. laikam iešu nomazgāties un skatīšos, vai galvas reiboņos neatstiepšos, jo tie mani arī vēl piemeklē.

bija normāls garīgais, gandrīz pat labs, bet vienmēr, VIENMĒR kāds to sabojā. "a kam mums naudu? skatīsimies mākoņos, uz kokiem, mums jau naudu nevajag". jā bļeģ, izglītību un pārējos sūdus arī nē, nahuj dzīvot vispār, to jau arī tad nevajag |(

fuj, es tik neglīti rakstu, ka vēl vairāk garīgais nositās. diena arī drīz jau cauri, nekas nav padarīts.

super, man uzlīmēja piparu/sinepju/kaut kādu dedzinošu plāksteri uz krūtīm, lai klepus pāriet. tagad naktī nevarēšu pagulēt, jo smirdēs un dedzinās, bet pēc tam nevarēšu noplēst nost, jo būs pārāk pielipis pie ādas. visa dzīve vienas mocības, man besī ārā. zosāda uzmetas katru reizi, kad pakustos