te nu bija "šodien gribu kko padarīt" sajūta. kopš 12iem sēžu te un neko nedaru, tikai niķojos pie sevis. kko visu laiku gribas, nu, ēst vai kkas tāds, bet nevaru saprast ko. staigāju apkārt un vnk gribu. stulbais augošais mēness |(
rīts jau rādījās cerīgs - pamodos, savedu seju kārtībā, uzacis izraustīju vairāk, nekā vajadzētu, tīrīju zobus ar kreiso roku, lai trennētu arī to, ne tikai labo, taisīju pieticīgas brokastis un dzēru daudz ūdens.
būtu jāpamācās..
un es nekad nesapratīšu, kā pareizi ir teikt - 'nuavembris' vai 'novembris'. palikšu pie 2.
sapnī mani un Sanitu gribēja nogalināt kāds, jo es atklāju kaut kādu slepenu lietu/vietu. tas viss notika skolā kkādā teātra izrādes laikā, kad pēc stundu saraksta vajadzēja sākties sportam, lai gan man likās, ka latviešu valodai, kuru es gribēju bastot, jo es nebiju kko izdarījusi. beigās es skraidīju apkārt pusplika, jo man bija atņemtas drēbes, biju tikai zeķubiksēs. piesedzos stāvot aiz (*), bet kaut kādi cilvēki no malas bildēja, un es bļaustījos, un bija tāds auksts laiks kā tagad. tad es nogalināju kādu no tāluma metot lielu dunci un nocērtot čalim roku ar to (like wtf?) un kaut kādu citu apsargu nogalināju uzmetot pildspalvu. laimīgās beigas - man atbrauca pakaļ tētis. vismaz man tā liekas