šodien bij tā bildēšanās, miljons stundas piekrāsojos un grozījos ap spoguli, domājot, kā labāk smaidīt. te tev nu bija metāla vecene - īsta caciņa īstenībā. man besī ārā. bet nu ceru, ka bildes sanāks labas.
bet vispār man viss totāli riebjas, stulbā temperatūra un galvas sprāgšana, man besī būt meitenei tagad ar visām no tā izrietošajām sekām un bļe vnk tik nokaitinātibesīgiskumjidusmīga jūtos atkal, raudāt gribas, bet galva jau tā sāp, ka nevar pamācīties. rīt uz skolu neeju, iekavēšu mūžību matemātikā. agrāk jau es iebraucu, bet tagad skolotāja tā stāsta, ka es saprotu tikai uz brīdi, kad viņa stāsta, pēc tam vispār neko
bļe eju gulēt un dzīve brauc uz leju