šorīt tētis teica, ka naktī es esot mētājusies ar rokām daudz. sapņi visādi rādījās, tikai neatceros vairs īsti kādi. bija šiki veikali un kāds vīrietis uzvalkā, skaists, tikai žēl, ka redzēju es viņu no muguras.
noskatījos Meistaru un Margaritu, tiešām nenormāli interesanta daudzsēriju filma. tik skaista Margaritai āda, bāla. un tie mati.. (mm)
galvā tāds jocīgs tukšums vai arī nemanāms pārpilnīgums, droši vien, ka pirmais vairāk. šonakt gribas sapņos pabūt mistiskās un vilinošās vietās, miglainās pļavās pie tumšiem, mēness apspīdētiem ezeriem.

vispār, dažreiz man liekas, ka es neesmu es, un tā ir interesantāk