jaa, jocīga sajūta šitik pulksteņos vēl būt augšā. tomēr citas dienas ap šito laiku jau ceļos augšā, bet šodien vēl neesmu aizgājusi gulēt (mm) man patīk, kad (*) jūk prātā un jūtas traka un runā tādā foršā..runātībā :D galīgi izsmelta sajūta, bet tomēr tāda laba. visādas muļķības sarunātas šodien daudz, smiekliņi izsmieti un rosols un čipššši un fizz, pie velna, daudz fizz, bet vēl viņš ir, tepat ir, nevaru piebeigt, tas rīt būs jādara, jaa
manlieks es vēl vismaz pusstundu neiešu gulēt, Lāsma uzrakstīja, seeen nav runāts un kamēr es vēl esmu pie dzīvības, jāizmanto tā izdevība :D
viss /pagaidām/

dvēsele ir kā spoža, bet ik pa laikam dziestoša spuldzīte, kura ir pārklājusies ar putekļu kārtu un gaida, kad kāds to notīrīs. dažreiz no pārāk lielas rotācijas putekļi pazūd paši, bet dažreiz, skumjā bezvējā, tie sakrājas tik ļoti daudz, ka vairākas dienas pēc kārtas tā spīd ar blāvu un nespodru gaismu, liekot citiem dzīvot pilnīgā tumsā. ar to ir jāapietas prātīgi - sakarsusi spuldze var saplīst vai pārdegt, vairs vispār nedot gaismu, bet ja to pārāk kārtīgi nospodrina, tā var padarīt citus aklus ar savu dziļo laimības mirdzumu..