atnācu mājās, paspēlējos ar kaķi, iegāju dušiņā, izmazgāju matus, izvācu visas drēbes no vannasistabas, izmetu pāris vecu kaut ko skaistumkopšanai izmantojamu ārā un gaidu mājās tēti, kad viņš beidzot sāksies krāsot vannu, wūhū! jūtos kā mazā dzīvokļa jautājumā. tukšās telpās viss traki atskan un man pat nelikās, ka tā var notikt arī manā vannasistabā :> viss uzreizi plašāks liekas un es pilnīgi zinu, kā es visu gribētu, ja mēs remontētu.
un un vēl kas ir jauki - tētis esot visu par mašīnu nomaksājis un tagad viņa ir ofišalī mūsu [lai gan jau pāris gadus braucam, mhm] un un vēl rīt braucam uz boulingu Siguldā, jāa.
pēc stundas uz bungām, tad jālasa Raudupiete, tad jāpamācās biški un tad es sēdēšu skaipiņā, vismaz man tāda doma ir :) [baigi liekas, ka izgāzīsies, bet es vismaz varu domāt, ka ne]

jap, tāda ir pie manis pašlaik. pašai galīgi slikti, liekas, ka vemšu, elpas trūkst, gaiss svaigs ir tikai ārā un tas pats ir auksts, visur putekļi, slapjas un sažuvušas rokas no lupatiņas un miljoniem šampūnu, krēmu un želeju iepakojumiem un vnk jebal, bet nu jāa, tagad tētis sāka krāsot un es vispār sprāgstu. ak laimīgā diena :D nē nu šādā brīdī es varētu būt galīgā ekstāzē, mošk varētu apreibināties no šitām visām lietām, bet nu man žēl savu smadzeņu un dzīvībs arī takā bišku
baba tikko prasīja vai man ir slikti [nu dāa!] un vai es negribot sirdszāles. nu bāc, man vajag gaisu, nevis sirdi :D
labi, eju pasalt uz balkona, saelptoes gaisu kādām nākamajām 10min..tikko žāvājoties likās, ka man kakls nonāks nost, jes!