man vēl pusstunda un es pat nekavēju! + naktī gulēju ar visu izslēgtu - pat pc bij kluss un rāms kā govs leknā pļavā

no rīta nelikās, ka ārā būtu baigi putenis, bet nu, kad biju tikusi līdz autobusam pilnīgi balta, sapratu, ka tomēr bija gan! ceļi tādi, ka nu..klūpi, krīti vai rāpo, tāpat tiek lēni uz priekšu. īpaši ja zem nelīpošā sniega apakšā ir ledus vēl.
caur autobusa logu no rīta paspēju novērot mašīnas apskāvienu ap lampu ceļmalā, bērneļus - sālsstabus ar avērtām mutītēm, skatoties uz to mašīnu un galīgi apsnigušus dumju meiteņu matus, kuras ne kapuci jēdz uzlikt, ne sniegu notīrīt no matiem
(*) šon atkal jutās mirusi un es tāpat. tiešām tāda tizla sajūta, nekas nav..vnk nav, tizli.
dabaszinībās spēlējām ķīmiskās spēles ar simbolu savienošanu un tādu vai šitādu elektronu pievienošanu, bet latviešu valodā gandrīz aizmigu, jo nu vienkārši nereāli garlaicīgi. filozofijā gan mūs mocīja, nu bija tā: skolotāja savā cepurē kaut ko sabēra un lika mums izvikt. kā izrādījās, tās bija končas, bet likās jau aizdomīgi, kapēc filozofijā skolotāja vnk dod končas. tālāk bija tā, ka sākām runāt par šo un to [neatceros tos vārdus, bet viens bij metafizika] un bla bla un vajadzēja no sākuma aprakstīt to lietu [konfekti] vienkārši kā mēs to redzam - forma, krāsa utt. tālāk varēja paņemt rokās, apskatīt no visām pusēm, atkal pierakstīt, ko redzam, tālāk varēja attīt no papīrīšiem, atkal rakstīt, tad ļāva ielikt mutē un pasūkāt: "sūkājam, sūkājam, nekožam vēl", tālāk ļāva sakost un visu laiku jāraksta, kas notiek utt, kādas īpašības ir tai konfektei un tā. netīšām apēdās, bet ne man vienīgajai. to varētu izmantot kā normālu spīdzināšanas metodi
tagad apēdu pēdējo "lāča laimi'- vītinātus zivju ikrus. pie velna, tīīīk ņammīgi, tik alu prasās vēl. un beidzot sapratām ar kaimiņu, kapēc varam tik vienādi nolasīt viens otra domas par alus vēlmi - mums vienādi personas kodu pēdējie cipariņi, hell yeah

pūcīte saka: un šon krievu z/sv
zvaigzniit' saka: man Tevi apsveikt ?
pūcīte saka: es jau neesmu īsts krievs :D
pūcīte saka: bet nu vari, jā
pūcīte saka: ^___^

tētis rīt būs mājās, kaut kāds remonts Liepājā esot un kādu nedēļu vēl būs. tad jau rīt tikšu pie alus un dāvanām, jes

mamma liek iet vannā, lai tikmēr apmainītu gultasveļu, bet, ja iešu vannā, tad tur arī atslēgšos un neko prātīgu nebūšu izdarījusies.

negribu agro vācu valodu, negribu matemātikas kontroldarbu, negribu pārējās stundas, negribu dzirdēt sarunas
gribu vienkārši gulēt gultā, klausīties nenormāli skumju mūziku, nobirdināt kādu asaru un tā varbūt mūžīgi