viņa ir tik daudz! TIK daudz sniega, pie velna, daaaaudz! viss galīgi balts, ne vienas pašas vēja plūsmiņas, koki pat salīkuši jau zem sniega nastas. vakar, kad sniga, nebiju domājusi, ka sasnigs tik daudz! jā, varbūt es pārspīlēju, bet nu sen nebiju redzējusi tik baltus kokus :D
ir 7diena un es esmu tik agri augšā. kapēc? nu, man viss ir jāizdara laicīgi, jo 3os jau jābrauc uz Cēsīm un tā. nu jā, bišk daudz laiks, bet man vēl jāizmācās un jānomazgājās, jāizmazgā mati un gribas sakārtot istabu. < ko mēs no tā varam izsecināt? jā, tieši tā, es JAU kavēju (giggle)
vakardien sapņoju tādu sapni - biju jokainā grāmatnīcā un piegāju pie "tumšo grāmatu" stenda. visu laiku meklēju to Sātana Bībeli, bet visur bija tikai kaut kādas buramvārdu grāmatiņas un pārējās melni vai sarkani vākotās grāmatas. tad kaut kāds čalis vienkārši pastiepa roku un izvilka man to grāmatu no viena plauktiņa. čali neredzēju, bet roka bija skaista ;D sāku šķirstīt, bet tur bija tikai sekss, tāpēc izdomāju, ka neņemšu, jo tad bšu kauns, ja mamma izdomās palasīt Sātana Bībeli. es gan nezinu kāds būtu pamats viņai to darīt, bet nu ok, tas ir sapnis :D noliku grāmatu atpakaļ un aizgāju paskatīties, kas notiek pie bērnu grāmatu plaukta. aizgāju, un tad tā sapņa daļa beidzās. nākamajā daļā es jau piedalījos tādā kā realitātes šovā un tur bija elementi no Doktora Hausa un CSI, jo tur bija 1) notikusi slepkavība, 2) to vajadzēja izmeklēt. viss notika uz ļoti skaistas, kvadrātveida mājas, vienu stāvu pirms jumta, jo vienkārši es nevaru pateikt cik stāvu bija, jo viņu bija daudz un skats uz tā jumta bija burvīgs. pievakare, sārtas debesis un tāds kā saulriets, ceļamkrāns un daudzas mājiņas un veikali. pieņemu, ka tā bija jocīga Rīga. vēl es daudz skrēju pāri ceļam un tad vienā jaukā brīdi es normāli aplauzos, jo bija zaļā gaisma un man nevajadzēja riskēt ar savu dzīvību. tagad sāku domāt, kāds tam visam sakars ar realitātes šovu. šķiet, ka nekāds, bet nu vienalga. tā, kas vēl tur bija.. ā! rktīgi jocīga mājas iekšiene bija. nezinu, vai tajā pašā kvadrātveida mājā, bet nu vēl jocīgākā tiešām. istaba bij takā 3 stāvu augstumā , bet nu tur bija tikai 2 stāvi un dikti daudz baltu mēbeļu, sarkanu dekoru un maigi brūnas apmales. un vēl biaj stikla galdiņi un stikla lustras un viss tāds šiks un dārgs. man vajadzēja tikt no 2. stāva uz 1., bet nu tur biaj tāāādas kāpne, ka 1)viņas nevar nemaz uzreiz pamanīt 2)viņas ir salokāmas un nav pie kā pieturēties. tad laikam nama māte man parādīja, kur viņas ir un lika kāpt virsū. es diezgan baidījos, bet nu tur bija viss balts, bet nu viņa arī ģērbās gaisī un viņai bija laipna seja un tas viesa uzticību :D uzkāpu uz kāpnēm, kas no sākuma, salocītā veidā, bija zilas, bet pēc tam, atlocītā veidā, bija baltas. un tik šaurs viss un es uzkāpju un viņas slīd uz leju un nav kur pieturēties un āāāā! bet tad cilvēki no lejas stāva ieteicās, ka starp stāviem pa vidu vienā vietā varēs pieturēties un viss notika tik ātri, ka nākamajā mirklī es jau biju lejā. īsti gan vairs nevaru saprast, ko man no tās ģimenes vajadzēja, bet es laikam biju ar visiem iepazinusies un vispār, varbūt es gribēju pirkt to fakin māju :D
labi, jābeidz. jāsāk kaut kas darīt, jāsataisās skaisti, jo kas zin - varbūt teātrī būs mans sapņu princis :>

^ to rakstīju ap 9iem un tieši pēc tam pazuda elektrība. visu nācās darīt romantiskā gaisotnē - sveču gaismā. gan vannā iet, gan matus mazgāt. pie loga skaisti uzkrāsojos un nu jā, tad iededzās gaisma, kad es visu biju jau izdarījusi gandrīz. matus tik izžāvēju un vispār tagad jūtos kā baigā smukulīte ^___^ zīlītes atkal mani spiego, murrr