sagribējās kādu nenormāli savaldzināt, likt sajukt prātā manis dēļ, iemīlēties līdz sirds dziļumiem tā, ka ne sekundes nevarētu nodzīvot, nedomājot par mani.
ahh, ļaunas un rrr domas caurstrāvo mani. laikam nakts melnums un sevis ilgi gaidītā, bet palēnā sakopšana dod savu.
iešu plunčāties siltā vannītē un smaržošu pēc zemenēm un visa kā cita jauka

varbūt derētu kļūt nopietnākai un mest pie malas muļķību?
nē, karbonāde nevar būt nopietna. karbonāde = ēdiens & ēdiens ir muļķis

es nebiju domājusi, ka šitādā laikā vēl būšu augšā. labprāt jau sen būtu gulējusi, bet visādas domas un "ātrais ātrums" man neļauj savākties. atkal jau liekas, ka visas manas daudzās personības vienkārši rīko streiku manā galvā un varbūt arī izmanto vardarbību. acis palēnām krīt ciet, miegs veļas pāri galvai, apkārt man. satin, ietin, sāk smacēt un vilina uz gultu, kur varēšu nodoties murgiem un fantāzijām, nereālai dzīvei un mistiskiem radījumiem. pilnīgi kaut kā jocīgi rakstu un dīvains takā miers vai varbūt nemiers(?) ir manī. a varbūt vaina ir mūzikā
labunakti

man laikam izkritīs acis. 03:19

gribu griezties tik pat ātri kā putenis ārā, griezties, mošot, būt traka!
aaaaarghhhh!
SLAYER \m/

netīšām sanāca romantiska gaisotne pašai ar sevi - bijībā par to, ka varētu pazust elektrība un es neredzētu, no kā man ēst savus roltonus, tad iededzu savu pēc vīnogām smaržojošo sveci, turpināju ērti sēdēt savā mīkstajā, zaļajā halātā un skatīties Nikitu, kur bija bailīgs moments, kura brīdī es sadomājos visu ko jauku un palika tik pat silti ap sirdi kā silti ir tikko sagatavoti roltoni un uzdzerts malks ūdens.
tas ir tikai viens teikums : )

vairs neēdīšu gaļu, actimel un šokolādes cepumus visus pēc kārtas. man laikam vairs nav zarnas :D tāda sajūta vismaz
labāk ir, kad pēc vemšanas sāp kakls, nevis pēc caurejas dibens, bļe :D jā, patīk būt rupjai šovakar
nebijusi sajūta - sēdēt uz poda un gaidīt, kad baba atnesīs oglīti un dzeramo + vēl pasmiesies par mani. bet ko, tā ir ģiemene, tā ir mīlestība!