eju vannā! (23:57)
esmu ārā no vannas (1:33)
man ir 17..bizītes (lai rīt būtu lokainumiņi) un tumši mati, jo man nepiestāvot sarkans pēc mammas domām.
nu jau ne vakar, bet sanāk, ka aizvakar, 25. decembrī, ne jau kā visi normāli cilvēki sēdēju mājās Ziemsvētku noskaņās, nē, es gāju ārā dusmoties uz visu pasauli. lija lietus, nesniga sniegs, pūta stulbs vējš un viss bija slapjš. 40 min staigāju turp un atpakaļ pa trotuāru? nezinu kā lai pasaka, tādi vārdi nepiestāv Jāņmuižai. karoč pa celiņu. viņš bija slidens. man bija lietussargs un mana ēna izskatījās pēc milzīgas un nesmukas sēnes decembra beigās. bet nomierinājos. parunājos vēl ar sevi. atnācu mājās slapjiem zābakiem, paēdu, noskatījos Pelnrušķītes stāstu un arī 4 istabas un gāju gulēt. pamodos un jutos diezgan lieliski.
šodien savedu sevi kārtībā, sakrāmēju somu un rīt braucu pie (*) uz nedēļu, ja mani nedzīs prom ātrāk. neticās jau atkal, ka laiks tik ātri iet. paies tā nedēļa un atkal uz skolu. zpd nav taisīts, bet kurā tur janvārī ir pirms pirmsaizstāvēšana, tjip pastāstīšana, cik tālu viss ir un tādā garā. tieši šajā brīdī tas mani neuztrauc. mani vairāk uztrauc tas, vai jaunajā gadā kā tādā izdosies viss tā, kā man gribas un kā es ceru. kaut nu, kaut nu..
tūlīt jau 2, jāiet gulēt, lai gan miegs vēl nenāk.
varētu dažus vēl apsveikt pagājušajos Ziemassvētkos, bet varbūt nē. varbūt labāk pačakarēties ap kādām bildēm (bet varbūt arī nē)