galīgi auksts vakars, bet skaists, bez vēja. likās, ka kādi -10 grādi, jo es nejutu degunu, bet vispār -4 ārā. vilcienā arī galīgi auksts. tik auksts, ka es sēdēju sarāvusies un centos snaust, un kad pamodos, tad mirkšķinājās tikai viena acs, jo otra droši vien bija sasalusi
bet vispār šodiena bija galīgi forša, tikai par īsu. satiku (*), nopirkām aliņu, iekāpām 6., iekāpa arī kontrole..man nesanāca labs spriedzes kāpinājums :D karoč vienalga. neatpazinu savu grupas biedru, jo esmu pārāk forša, bet nu ar minci kopā man iet galīgi ciet un gribas vislaik smieties. kārtējais secinājusm tāds - ja ir mēģis, tad vajag visus, jo vārdi arī palīdz orientēties dziesmās un jaa. My Own Summer īsti nesanāca, bet es ļaušos vainot sevi, jo mans ritms iesūkāja :D (*) teic, ka viņai patīk kā es smaidu, kad kko sajaucu, tjip - haha, esmu lose, sajaucu. 2h tīri ātri pagāja. (*) tika novērtēta kā - tu izskaties nelaimīga te atrasties un arī dusmīga. citiem nesaprast, murr.
pēc tam smieklīgi braucām tramvajā, jo man biški reiba un es nebiju stabila. (*) atskatījās uz aizmugurē sēdošo meiteni un stāvošo čali un klausījās viņu sarunās un man visu laiku jāsmejās un čalis tik - nu beidziet par mani smieties un tiiik rēcīgi, ahh. viņa vēl izteica savu viedokli par latviešu rakstniekiem un tā. tad mēs iegājām maķītī, paņēmām lielos frī un McChicken, aizgājām uz Vērmaņdārzu, pasēdējām, aprijām visu kosmiskos ātrumos, aizgājām nopirkt aliņu, aizgājām uz Vienu Filmu, kuras laikā viņa šņukstēja (lai gan Šņukstiņiem tā pienākas), kamēr es izteicu visādus komentārus un smējos. tad bij noguršana no iešanas, iešana, trepes, trepes, trepes (un mēs tagad zinām, kā ir ellē - tur viss ir vienās trepēs (lai gan es gribētu teikt kāpnēs, bet nu viņ teic trepēs, tāpēc trepēs)) un vēl apkārt liesmas un visu laiku jāiet uz augšu. to otro aliņu mēs neizdzērām, jo ārā bija auksts un tāpēc mēs vienkārši pasēdējām uz auksta soliņa un pasalām, kā jau tas normāliem cilvēkiem pienākas. tad es iekāpu vilcienā un viņa aizgāja nakts dzīvē.
tālāk seko sākums. un man negribas neko ēst, lai gan vajadzētu gribēties, bet ja ne, tad ne - neiešu jau savam vēderam mācīt kko, viņš pats gudrs puika.