skolā es līdz nemaņai smējos pilnīgi neparko, smējos tā, ka sāku reibt no sava stulbuma. tagad sēžu, lasu un konspektēju, košļāju košļeni. iedomājos par to, ka man izkristu visi zobi un cik neglīti un sāpīgi tas būtu, un sāku raudāt.
es vienkārši nevaru mājās uzturēties, šitā negatīvā enerģija spiežas pa visiem galiem iekšā manā galvā un nedara labi