zin kā, kamēr Tu gulēji (pēc šņabja) es vislaik Tevi kārtoju un apsedzu un bučoju pēc katras reizes kad piekārtoju Tev matus :D
un vispār es būtu varējusi Tev iespert pa seju un tā būtu pirmā reize, jo citkārt cilvēki stāv un es nevaru kāju tik augstu pacelt :D
ā un es aizgāju atlaisties un sākumā domāju ka spēšu piecelties un neslēdzu ārā gaismu, bet beigās mazlietiņ pamocījos vainas sajūtā un vēlmē dzirdēt kā Tev mēģī gājā, bet izslēdzu gaismu un atslēdzos pavisam :D

un man smieklīgi par to ka Tu iemācīsies, es jau zinu ka tā BŪS, bet nu zinot cik Tev ilgu laiku parasti vajag lai kaut ko izdarītu.. :D :*