līdz pusdienām biju nekāda, tad aizgāja ciet :D viss palika jocīgs. sāku smieties par Jungle Pop to mērkaķīti, kas uz iepakojuma. manas pusdienas sastāvēja no saldējuma un maizes šķēles. sākās jau viss ar sarunu ar Gloriju par to, ka parasti mēs garo starpbrīdi norēcamies, izņemot vakar un jācer, ka tā neturpināsies. es tāda - un kas mums tgd jāsāk histēriski rēkt? un tad man viss aptumšojās un palika jocīgi, jaa. aizgāja visādi murgi par gliemežiem galvā un smadzeņu izšņaukšanu un aaaa! norēcos līdz asarām, siekalojos un spurdzu vislaik. beigās vēl apgāzu vāzīti un izlēju ūdeni uz galda. dabūju vēl slaucīt un domāt, ko teikt skolotājai par to, kpc nokavēju stundu. nu, mana ģenitālā doma bija tāda - man nogāja ūdeņi :D nu, uz galda. kafejnīcā. no puķes. vāzes. ūdens. jāa! stundā skolotājai vēl stāstījām par gliemežiem un visu tādu. tad pienāca sports. uzradās psc cik daudz enerģijas. tēloju balerīnu un ar galvu centos pieskarties zemei kaut kā stāvot kājās. man gandrīz sanāca un jā :D vēl es ar sevi lepojos, jo pa minūti nolecu 171 reizi ar lecamaukliņu. skolotāja domāja, ka būs visi 200, jo pusminūtē biju 100x nolekusi un jaa, prieciņš ^__^ nezinu, kas vēl tāds. man laikam smadzenes pārstāj darboties, atzīmes paliek stulbākas :D pohuj, metāls