yes!
atkal uznaaca nepaarvarama veelme vienkarshi noshauties! es nozheeloju, ka iesatajos augstskolaa, ka netieku ar visu galaa ... man gribaas aizbeegt no visa, veelos, lai katru dienu nejustu taas dumaas saapes, lai nebuutu miega truukumaa, lai speetu par ko papriecaaties! riebj, ka skolaa esmu aizmidzis un man viss po, ka dzivoju tad, kad visi jau gulj, ka juutos vientuljsh un sazin veel kaads! gribu aizbeegt uz siltajaam zemeem, ar stopiem, kaut vai ar kaajaam, vienalga ... mani tracina tas, ko es domaaju, par ko neesmu teicis nevienam, neveelos pat staastiit, mani tracina tas, ka neviens nezin, kas mani tracina, jo tas ir paaraak "vienkarshi", lai to staastiitu visiem!
pretiigi, izdzeesu sevi no draugiem.lv, jo tajaa lapaa man nebija neviena drauga, tikai personas, kas ir paziistamas, es vinjiem nekaa nevareeju dot, taapeec es neesmu vinju draugs (ne moraali, ne fisiski, ne gariigi, nekaa ...)! vsjo, eju guleet, lai riit nobastotu 2 lekcijas un pacenstos izdariit kaut nedaudz no paraadiem ...
depresija vienkaarshi ierullee, kaut nezinu vai taa ir taa, par ko es to uzskatu! ar labunakti, jauku jums riitdienu!:(

kaadam nav liela dzeesgumija? aizdosiet? es pacentiishos uzrakstit pecizdzeshanas vestule, kur to atstaju, lai jus varetu to atgut atpakalj!