un tā es aizmirsu, ko gribēju rakstīt...

par to, ka labais ir sīkumi,daudz sīkumi, bet sliktās lietas, kas ir dažas, ieņem milzīgus apmērus...

un kārtējo reiz pārliecinos, ka vīrieši ir daudzkārt ievainojamāki, emocionālā ziņā...

esmu pārāk perfekta, ar to es bojāju sev dzīvi, ar to man viss sanāk greizi, patiesībā nekas nesanāk