es pārdzīvoju, ka nesaprotamies...bet nevar tak vienmēr saprast nepabeigtus teikumus! un sāp, un vainoties gribās..un tā sasodītā īpašiba - lepnums!

nevajag jau patiesībā neko; var taču mīlēt pa gabalu, ja reiz ir tik sāpīgi...

un šī iedomātā pasaules lāpītāja misija...