es, kā tie garā vājie un pilnmēness nomocītie - man viss ir slikti, es negribu kontaktēt, tikai rūkt, vai arī klusiņām raudāt
bērns slims, darba daudz, sabiedriskās aktivitātes nomāc, visi uz mani šķībi skatās... stresa līmenis nemanāmi kļuvis anormāls, jūtu, ka nav tālu līdz kuņģa kaitēm.