kapāju "rosolu" un atcerējos, ka bērnībā tas bija svēts pienākums - kapāt rosolu, tur līdz detaļām bija atstrādāts, ko kādos gabaliņos un daudzumos/proporcijās. pie maniem senčiem vēl aizvien var dabūt fantastisku rosolu pa svētkiem, kā nekur citur.
mūsu mājas svētki šodien, bez izēšanās, bet kaut ko tādu sakārojās; vīrs gan vistas vietā atveda ruleti, krūtiņas visas izpirktas (pagājušo gadu uz Jaungada svinībām veikalos nevarēja atrast dāmu pirkstiņus:D). Kūkas arī veči no Ilguciema atnesa; un šampis lecskapī ir, kādu nu sakārosies - ar alko vai bez:)
Laimīgi sagaidīt! par pašu gadu, nākotni gan jau pēcsvētku paģirās filozofēšu; bet varbūt arī ne