eh, ko tik smiškastēs un bērnu laukumos nevar redzēt...
šodien satikām meiteni, drusku lielāku par Madaru. kura bija ieradusies bez savām mantām un puikam viņējās no rokām rāva ārā, jo viņai vajag spēlēties. puika nav vakarējais un spēka pietiek, lai savas mantas neatdotu (labi, ka vēl nav dadomājies jaukt ar lāpstu pa galvu mazajai raganai). pēc tam viņai ar kko neiepatikās Madara cepure, rāva viņam nost no galvas un svieda prom; tad gan es vairs neskatījos un skaidri gaiši pateicu, ka tā jau nu gan viņai nav ļauts darīt...jāpiezīmē, ka uzmanītājs tam bērnam bija visai nosacīts - opītis, kurš klenderēja apkārt laukumam, nevis bērnu uzmanīja; ik pa desmit minūti atnāca, lai jaunkundzi paaicinātu uz veikalu...nesekmīgi:)

agresīvās vai vienaldzīgās mātes neesmu sastapusi. visbiežāk nākas novērot briesmīgi "pareizas" mammas, kas visu dara un saka bērnam priekšā, rausta un māca nemitīgi. dažkārt šajos niķos pieķeru sevi un tad mēģinu bremzēt, lai ļautu izpausties bērnam...tas man no laikiem, kad bērnu ārsts brīdī, kad es kušināju bērnu, kurš vispār pat nepīkstēja, teica, lai ļauju tak arī viņam izpausties! ļoti palicis atmiņā, kā svētīga mācība:)
bet nu skaidrs, ka mātei jau gribas to savu mazo trofeju, sargāt un lolot; un dīdīt pēc vispārpieņemtām normām un tā, kā viņai ēri un gribētos...
kā māte es tagad zinu arī kko par vecumu īpatnībām, bet tie cilvēki no malas! tie vienmēr zina, kā jāuzvedās "labi audzinātam" bērnam (dresētam). un Ome! jau spļauj ārā, kā viņa pa nedēļu vien izaudzinātu manējo. kad viņš kādu vārdu skaļāk pasaka, kad nav ar mieru sēdēt ar viņu dīvānā un runāties, joņo apkārt,kad neklausās viņā, kad viņa mēģina gari un plaši ar viņu izrunāties niķu brīžos, etc. kas tas par bērnu, kurš ir dzīvespriecīgs, interesējās par pasauli un kuram ir sava griba? pāraudzināt!