sū...ir tajā, ka ēst es sāku dienas beigās, nu tad, kad Madars ir aizgājis gulēt....pusdienlaikā, ap vieniem konstatēju, ka brokastis vēl nav ēstas, tad nav laika, jo jāiet ārā, jāgādā bērnam launags, jaspēlējās, jāmazgājās, jādodās uz čučumuižu....un tad! katru dienu šitais, praktiski katru dienu; šovakar vēl vīrs no veikala sastiepa visādus našķus. un tad es brīnos, ka man riepas, rokturīši un vēl citādi tauki; un tad nāk kašķis virsū, uzvelkos un nekas nav labi un turpinu rīt...un beigās vēl naktī vēders sāp...neko sev, sab.ves. speciālists, mljin...

bērns man danco uz nebēdu ( nu ne tagad, tagad atlūzis, bet vispār...) - kā skan mūzika, tā kratās, nu kā matainais:D (kas visu padara vēl ņirdzīgāku, nav tak to matu, ko kratīt:D:D)

nu un izklaidei http://www.calis.lv/aprunasimies/konf2/topic.php?id=10:7677621