saspringta nedēļas nogale, kad mīļās mājas nav redzētas, bet puse dzimtās zemes, radu, draugu gan....
šodien staigāju aizpmpušām acīm, bez sajēgas.

un vispār liekas, ka ar mani nav lāgā; bet es labāk nesūdzēšos par savu cilvēku ne-mīlestību un to, kā visa pasaule pret mani sazvērējusies. jo diez vai tā ir:)

cilvēki ir zombēti, un tie cilvēki gribētu, lai arī mans bērns uzvedas kā dresēts suns