raudiens nāk...no tā, cik sarežģīts ir tas dzīves skaistums; no tā skaistums pastāv neatkarīgi no manis un manām vēlmēm; un sarežģīti no tā, ka manas vēlmes jāierobežo...tad labāk vispār nevēlēties; klusiņām paraudāt, tad iebāzt galvu smiltīs un izlikties, ka nekas nav noticis un nenotiek.
raudiens, tāpat vien, nekas nopietns, jo lielos vilcienos jau nekas nemainās

tā, tā..par tiem maģistriem tiešām ir vērts nopietni padomāt...vajadzētu jau; un vispār! ja reiz nestrādāšu, varētu vismaz pamācīties. lai galīgi viss neaizmirstās:)
a nebūs grūti? un kam tagad viegli? 1/2 reizes nedēļā uz pāris stundām aizcilpot līdz universitātei tak Tu vari!? nu padomā, padomā, pozitīvā virzienā, vēl jau tev laiks ir...

man pārgāja apetīte strādāt