visi visapkārt čīkst, visiem slikti, skumji, depresīvi noskaņojumi. tikai es viena te pārlaimīga sparīgi darbojos...ko tā? mani pat nesatrauca fakts, ka savā lielajā kārtībmīlestībā esmu sīki saplēsusi un izsviedusi ārā braukšnas kartiņu, aiz pārliecības, ka nav ko vecas biļetes makā glabāt..un to es konsatēju tikai tajā brīdī, kad jau gandrīz sāku spurgt par vīra aizmāršību, kurš šorīt biļeti nebija nopircis...:)

bet tā labā sajūta un dzīvesprieks..es nezinu no kurienes! no tā ka vakar atpūtos pa riktīgam, neko nedarot, tikai lokot savas kotletītes, kas nu vienreiz bija izdevušās? aiz tā, ka nopirkām fantastiskas vīna glāzes un visas brīvdienas tad nu varēja tās slacīt?
un to nebojā pat tas, ka nav ko vilkt mugurā, ka nav naudas un to ietaupit ar mēnešbiļešu plēšanu nu nemaz neizdodas; ka rūpīgi taisīto saldo vīrs vēl nav izēdis...


skriešu mācīties; arī darbiem jau redzu galu
la la lai lai lai laaaa:))))