pārsteidzoši, kā visi gaida manus svētkus, solās ciemoties, sveikt un apdāvināt...vispirms vajag pajautāt, vai es pati to vispār vēlos...dažus jau noliku pie vietas, sakot, ka diemžēl laidīšos no visiem prom un nebūšu sasniedzama...
un māte nočokēja - viņa pat nezina, cik gadu man paliek! tik veca jau nu viņa vēl nav, lai šitā jauktu gaduskaitu...

turpinu mokāties ar english...

atkal varēšu iet mājās ar pārsteigumiem un labajām ziņām vīram...un viņš atkal būs priecīgs un lepns par savu sievu:)
tikai dīvaini drusku, ka viņš priecājās par to, ka es jo dienas jo aizņemtāka kļūstu, viņam nemaz negribas čīkstēt, ka par maz uzmanības viņam tiek veltīts..nu ja, viņam, kuram pašam nekam nav laika, tas droši vien netraucē...es gan vēl šad un tad pačīkstu, ka man no viņa nekas netiek, ka viņš tikai strādā un strādā, un strādā, strādā....