zažralas...žiru besitsa...sauc kā gribi, bet iekšas ir atņirgušās un tās ir mocības...

un šitā skriešana apkārt, mūžīgie pienākumi pret citiem...es nevaru no tā tikt vaļā; bet vajadzētu!, ai, kā vajadzētu...
vai šonedēļ man ir ieplānots mirklis kaut drusku ieraut gaisu plaušās?

lai cik čakli es šodien arī nedarbotos, un cik reti arī neskatītos pulkstenī, laiks vienalga VELKĀS!!!! ne-žē-lī-gi....

un kopš tas ir konstatēts, strādāt vairs negribas nemaz; un pulkstenī sanāk skatīties biežāk...