es nevaru skraidīt pakaļ sirmam onkulim un nemitīgi viņam aizrādīt, ka vi'ņš nav izdarījis to vai citu lietu un ka to viņš ir izdarījis slikti..man pietrūkst tādas nekaunības! gala beigās viņš tak nav nekāds mans padotais, un var mani nešauboties pasūtīt trīs mājas tālāk..es tasakos te cīnīties!

es nenāku uz darbu dzemdēt...un vainīga jūtos varbūt tikai mazliet un drusciņ....visvairāk kaitina citu izdomātās roblēmas, kuras man itkā ir jāatrisina....
šūmēšos visu atlikušo dienu, tāds nu es esmu