iemācies rkstīt apvainojumu smiltīs, bet prieku iecirst akmenī....

nokalusījos tikko priekšnieka sarunu (nu ja tā galīgi nebūtu domāta manām ausīm, tad tak es viņu nemaz nebūtu dzirdējusi, vai ne?). Kāds viņš gudrs un acīgs!
un vēl - aprunāšanas un intrigas laikam nekur, nevienā vietā neizpaliek...tikai dabiski; wot pie šitā dabiskā vēl neesmu pieradusi....