22 February 2007 @ 10:58 am
 
esmu ārkārtīgi priecīga, no tās velšanās ir visnotaļ praktisks ieguvums - bērns vairāk uz punča dzīvojās; un tie vairs nav mani izmisīgie pūliņi, bet viņa paša aktīva vēlme. kā atstāj vienu, tā šis ir savēlies, brašulis mans:)

vēl viens pluss - bērnam aizvien interesantāk pašam ar sevi; bet atkal tad, kad pūliņi nevainagojas panākumie, sanāk atkrist atpakaļ un sasist pakausi, tad atkal sāpe...un jāžēlo:)
Tags: