neko, neko negribas darīt; pietiek vien entuziasma ielīst vannā, pēc tam noskrubēties, sapucēties....un tādai tīrai, skaistai, smaržīgai - atpakaļ dīvānā zvilnēt, lasīt, domāt, sapņot.... un tad es iedomāju, ka pēc rītdienas ripojiena pa centru visas dienas garumā atkal būs tāds panīkums, nespēks, besis...ka trīs dienas negribēsies kustināt nevienu kājas pirkstu