neko vairs nezinu, kas notiek internetos.

kā jau vienmēr, negaidīts vakars, kas pārvēršas negaidītā rītā.
un es atkal atceros..

mamma haļava!
esi ar mani vēl rītdien!

sēžu, graužu ķiršus un apcerīgi ceru, ka šis vakars ir pēdējā ņemtne un pistne ilglaicīgi pārlūkojamā nākotnē. plānoju iegrimt mazliet letarģiskā miegā, atelpoties un atgūt dzīves garšu, nē, drīzāk - sevi ar dzīves garšu piepildīt (viskiju, piemēram. daudz, piemēram. piemēram, JD ar kolu un ledu, un siltu vakara gaisu pakausī. vot.)

uz pērkoņkrēsliem noklausīts. jāpieķeras tool. un vispār jāieraksta kāds jauns disks, ko rītos klausīties.