vakar bija citādi. savādi. labi. tajā brīdī, namiņā meža ielokā, kurā nav elektrības, antenu, vadu, mūsdienu, mašīnu un lielveikalu, sēžot ārā uz lievenīša un kaujoties ar odiem.. viņš teica "savādas mums tās attiecības. tev vīrieši un greizsirdība manī, kaut arī.."

jā. kaut arī.
precējies ir viņš.

ieskrēja veikalā. atnesa saldējumu. sēžot tālāk teica, ka grib tuvāk. manas kājas viņa klēpī, viņa plaukstas ap manām potītēm. smaržīga nakts. galds, uz kura sēžot pīpēt, balstoties pret sienu. tur tālāk bija tikai tumsa. tuvāk bija lukturis, ar sveces gaismu. skūpsts, zosāda, elektrība. lietus uz šīfera jumta. siltums. kājas ap gurniem. mugura izliecas. zods pret debesīm. viņš čukst, es tevi gribu, es tevi gribu te, tagad, visu tevi, neprātīgi..


http://www.youtube.com/watch?v=jNaZW7VDdHA

laikam izskatos briesmiigi greeciiga. tikko atkal kaads viirietis caururbjoshu skatienu luukojaas manii, sakot "jeezus kristus juus miil, vinjsh mira par jums, man ir cepumi, jums kafija, naaciet uz dievkalpojumu". teicu, ka esmu shausmiigi kautriiga. kljuuda. sekoja ilgs monologs par to, kaa kautriiba traucee rast celju pie dieva, svaru kausiem, dveeseli, mirstiigo miesu un iedzimto greeku. speeju tikai truli maat ar galvu un, pie musulmanisma un dzhihaada piemineeshanas, neizspljaut sarkastisku komentaaru par krusta kariem, inkviziiciju un bazniicu, kura just can't handle the money. labriit, Riiga.

mikrorajona nakts. te tachu ir gluzhi cita pasaule.

the official launch time for Atlantis: 11:29:04 a.m. EDT

kortasāra stāsti karstā vilciena vagonā, kamēr aiz stikla treknām lāsēm līst un tālumā, zilās debesīs, satupuši mākoņi kā zefīra groziņi, piedegušiem dibeniem. gandrīz kā mājās.