11 September 2011 @ 03:20 pm
bubinu  
visi kustas un dara, bet man reizēm piemetas sajūta, ka esmu iestrēgusi. laikā. domās. pagātnē un nākotnē reizē. jā, es nemāku dzīvot šodienai, es domāju par to, kas būs. nemitīgi. būs ziema, es slēpošu. būs pavasaris, es lidošu. būs maijs, es darīšu kaut ko, un tas kaut kas noteikti būs ļoti labs. ko es darīšu šodien..?

tāds stulbs vecums, šķiet, starp divām pasaulēm. reizēm ir sajūta, ka esmu aizkavējusies attīstībā, un visi to visu jau ir izdzīvojuši, pieauguši, izauguši un kļuvuši ļoti gudri. bet man ir apnikušas visas tās pseido dziļās, svarīgās, nozīmīgās domas un vēmiens nāk no tā, cik visi svarīgi. tik svarīgi, tik svarīgi, ka nelabi metas. viss ir vienkārši. un viss vienkārši ir.

kapuce galvā, kedas kājās, ausīs pj un vsjo budjet horosho. arī šodien.
 
 
11 September 2011 @ 01:07 pm
 
manī ir iedzīvojies konservētāja gars. kāds ir nospiedis podziņu, un es tikai griežu, vāru, pildu, vākoju, meklēju, griežu, vāru.. burciņas kārtojas rindās, saulrieta krāsas aprikozes un aristokrātiski violetas plūmes, gurķi, kabači, čatniji, bumbieru kompoti un ābolu zaftes (ar kanēļa standziņu). svētdienu rīti sākas ar grauzdiņiem (kraukšķ garoziņa, mīksts vidus) ar sviestu (uzklāj uz silta, plānā kārtā) un džemu (pēc ieskatiem).

un tad vēl es meklēju, kur nopirkt kedas. kur cilvēki pērk kedas? ādas, stigras tādas, ne tās vien-reiz-lie-to-ja-mās melni baltās converse wannabe.
 
 
skaņa: Pearl Jam - I am Mine
 
 
11 September 2011 @ 10:47 am
 
kaut kas ir tajos agrajos rudens rītos

http://www.youtube.com/watch?v=vicS9vopgwk
 
 
11 September 2011 @ 12:41 am
 
I wish I was the moon tonight
 
 
10 September 2011 @ 09:40 pm
 
 
 
10 September 2011 @ 07:53 pm
 
nebūšu šogad kulturāla. necik. negribas man burzmu, troksni un neskaitāmus pārus sarauktu acu, tostarp manas, kuras cenšas izlikties, ka visa tā augstā māksla dziļi interesē un tu viņu tikpat dziļi saproti. tā vietā pledā ietinusies grauzīšu ābolus, lasīšu lubeni un lakošu nagus. gurdens tas septembris ieradies, lai cik arī glīts pēc vaiga.
 
 
09 September 2011 @ 09:42 pm
 
tādas mazas dzeltenu laternu gaismas kabatiņas tumšā ielā. uz tumsas robežas, kur cauri rudens saraustītām lapotnēm mirgo gaisma un zari met uz slapja asfalta kustīgas ēnas, kāds mani noķēra, pieķēra, apķēra un nelaida vaļā. skaisti noķēra. skaisti turēja. cieši, cieši..

jālien zem segas. jāķer miegs.