dzestri vakari un naktis. tomēr. beidzot. gandrīz pat prasās aizvērt logu, gulēt ejot, bet ticība neļauj.. divas segas un krekliņš, kas nosedz plecus. daži saka, ka galvenais esot - lai pēdām silti. es saku - galvenais, lai pleciem silti.

I still wonder how did this all happen.

tas viss vienmēr būs un paliks kas neizdzīvots un nekad nebijis, atmiņa par reiz lasītu grāmatu, uzplaiksnījumi no sapņa, kas šķiet sen, sen sapņots, kadri no kinofilmas, pastkartes no pagājušās dzīves, lapaspuses, stāsti un nekad neredzēti smaidi. kur tas sākās? kur tas beidzas? lēmumi, kas šķiet pieņemti un dzīve, kas ik dienu pavirzās soli uz priekšu. soli prom.
prom no kā?

cik gan var par vienu un to pašu, bet.. I still wonder sometimes.


auksti. jālien zem segas.