vienmeer jau uz taam filmaam skataas dziivi, bet ar apzinju, ka taa jau nu gan nekad nenotiek. patinu savu filmu mazliet atpakalj..

ir bijis labi, slikti, slikti un veel sliktaak, un es pati arii nekaada labaa neesmu bijusi. apzinoties sevi, vinjus un vinjas. briidi jutos vainiiga, nu jau paaris gadus vairs ne. ir kaads neizstaastiits staasts, kas nav beidzies joprojaam. aptruukaas iisti pat neiesaacies, bet paguvis sagriezt pasaules kaajaam gaisaa. divas. iists, dziivs, neiespeejams, taals un tuvs reizee. saliekot visu laika nogriezhnjos, kameru leecaas un bilzhu raamiishos, puse no kino pat tuvu nestaav. nu jau var par sho visu arii pasmaidiit, tomeer kaut kur dzilji sevii juutu, ka toreiz, pirms pieciem gadiem, es veel neapzinaajos, cik svariigi kaadudien tas viss man buus. buus veel briidi, to arii es juutu.

taa bija skaista miilestiiba.