nevaru ciest, ja tēlo to, kā nav, un mēģina, un cenšas, kaut arī nepārliecinātība laužas skatienam cauri. viss ir acīs. pilnīgi viss ir acīs. es redzu viņam cauri un man ir žēl. tik skaista ir patiesība un tik trausla ir tā robeža, kur divi joprojām ir divi, esot viens. un jo trauslāka kļūst, kad viens izdomā tai pārkāpt, izplūstot bezveidīgā izplatījumā.
es nevaru ar viņu.
es gaidu viņu.
man derdzas viņa acis, jo tajās nav patiesības.
man patīk viņa acis, jo tajās esmu es pati, un mēs abi. divi ar ceļu asinīs un elektrību pieskārienā. brauc taču vienreiz mājās.
es nevaru ar viņu.
es gaidu viņu.
man derdzas viņa acis, jo tajās nav patiesības.
man patīk viņa acis, jo tajās esmu es pati, un mēs abi. divi ar ceļu asinīs un elektrību pieskārienā. brauc taču vienreiz mājās.
Leave a comment