ar katru teikumu es smaidu arvien vairāk. ar ik vārdu man gribas tuvumā. tuvāk. piespiest galvu pie pleca, ieelpojot, un ļaut sevi turēt. ilgi.
ar katru teikumu es speru soli arvien tālāk prom. jo tā vienkārši vajag. tā vajag šoreiz, tagad, šajā dzīvē. man šķiet, tā patiesībā vajadzēja jau tad - pirms visa pasaule bija nemanot sagāzusies kājām gaisā.


saglabāt skaisto. vienmēr. pat, ja tas nozīmē atkal aizvērt durvis un izslēgt visas gaismas. tur ārā taču ir gaišs tāpat. gaišāks. un drīz jau atkal ausīs jauns rīts..