naktiis es sheit dzirdu juuru. un mostoties dzirdu kaijas. uudens ir daudz zilaaks un tiiraaks kaa liicii, viljnji krietni paari galvai, kuru jau paspeejis sapuust uzmaaciigs veejsh, esmu dulla un izraapjoties no uudens paaris soljus nostreipuljoju kaa izdzeerusi pudeli chiiles sarkanviina, un tad atkal ir klaat veejsh, kursh aadai saspuroties un mazliet salt. slapji mati pieskaras mugurai un atkal uzmetas zosaada, kuru veel kairina veejsh, veejsh, veejsh.
es patieshaam vareetu noticeet, ka vinjsh sheit dzimst.